Psihoterapija ir terapijas
veids, kurā
profesionāli apmācīta persona palīdz atrisināt emocionālas jeb psiholoģiska
rakstura problēmas, izmantojot psiholoģisku pieeju.
Psihodinamiskā psihoteapija palīdz cilvēkam
apzināties un pieņemt savas jūtas, tās saskatīt, izprast un saprast zemapziņas konfliktus
un neveselīgus uzvedības vai izturēsanās veidus. Līdz ar to samazinās vai izzūd
simptomi un ir iespējama personības garīgā attīstība, pilnveidošanās un
funkcionēšana augstākā līmenī.
Ārsts psihoterapeits, studējot medicīnu un
pshidinamisko psihoteapiju, ir iedziļinājies mijiedarbībā, kas notiek starp
psihi, smadzenēm un ķermeni un līdz ar to var izpētīt attiecīgos traucējumus,
ko nosaka medicīniskais stāvoklis, psihiskais un fiziskais, respektīvi ārsts
spēj izvērtēt kā ķermeņa procesi ietekmē psihi un kā psihe ķermeni.
Psihoterapijas mēķis ir palīdzēt cilvēkam
pilnveidot un attīstīt savu iekšējo spēku, lai dzīvē varētu paļauties uz sevi,
bet mainīties ir vieglāk un vienkāršāk, ja ir atbalsts, ja ir uz ko paļauties -
kaut kas ir drošs un ir nemainīgs - un tāds ir terapeits.
Palīdzības meklēšana pie psihoterapeita apliecina
cilvēka rūpes par sevi un spēju novērtēt situāciju, kurā atrodas. Tā ir
personības spēka pazīme, jo ir jāpiemīt iekšējam stiprumam, lai atzītu un
pateiktu sev un citiem, ka šoreiz ir vajadzīga profesionāla palīdzība, ka ar
saviem spēkiem ir grūti tikt galā.
Ārstēšana jeb terapija tiek sākta pēc rūpīgas
pacienta sūdzību izvērtēšanas, tās ir 1 līdz 4 vizītes jeb terapeitiskās
sesijas - pēc kurām terapeits pauž savu viedokli par problēmu izcelsmi. Ja
pacients vēlas un grib terapiju ir terapeitisks kontrakts (mutiska vienošanās).
Pacients nāk pie terapeita uz sesijām vienu vai (divas) reizes nedēļā 45
minūtes. Ja ir krīžu terapija vai īsā veida terapija - tie var būt vairāki
mēneši. Ja mērķis ir attīstīt nobriedušāku personību, tad tā ir ilgtermiņa
(vairākus gadus) pshidinamiskā psihoteapija. Terapijas rezultātā mainās
attiecības pašam ar sevi - pašcieņa, paštēls, pašpārliecinātība un attiecības
ar citiem. Terapeits palīdz pacientam saprast savas grūtības un atrast veidus,
kā tās atrisināt un atrast to, ko dzīvē ir iespējams mainīt, lai tā kļūtu
pilnvērtīgāka un laimīgāka, lai būtu iespēja brīvi just domāt un uzvesties.
Psihodinamiskā
psihoterapija ir psihoterapija, kurā izmanto pacienta un ārsta jūtu mijidarbību
un kas veicina pacienta izpratni (atklāsmi) par traucējošām peretrunām, to
cēloņiem un veselīgiem risinājumiem.
Ja
cilvēks nerisina konfliktu sevī, ja kādas emocijas - dusmas, bailes,
bēdas, prieks, skaudība, greizsirdība, vainas sajūta un kauns tiek apspiestas
vai noliegtas un cilvēks itkā izvairās no pārdzīvojuma, dzīvo patstāvīgā
spriedzē, jeb stresā, tad konflikts var izpausties ar neirozi, depresiju,
psihosomātisku saslimšanu, biežas saaukstēšanās slimības, onkoloģiskas
slimības, alkoholismis un narkomānija, seksuāli traucējumi un citi.
Var būt
daudzveidīgi fiziski traucējumi, kas ir stresa izpausmes:
galvassāpes,
reiboņi,
sirds
ritma traucējumi,
elpošanas
traucējumi,
muskuļu
vājums,
sāpes
krūtīs,
mugurā,
skaustā,
vēderā bez
objektīva pamata,
krampji
kājās vai citās ķermeņa daļās, roku trīce, caureja vai aizcietējumi, slikta
dūša, ēstgribas pārmaiņas.
Atbilde -
kāpēc slimojam - ir cilvēkā pašā, tā zemapziņā un kopīgajā darbā, ārsts un
pacients, tiek meklēta atbilde.
Veselības
traucējumi apliecina, ka psihe, dvēsele un ķermenis sauc pēc palīdzības.